Vai tehnoloģiski sarežģītāki automobiļi var būt uzticamāki
Modernās automašīnas ir datori uz riteņiem. To riteņus griež ārkārtīgi sarežģīti spēka agregāti, kas ir gandrīz līdzvērtīgi kosmosa tehnoloģijām. Daži autobraucēji ir noraizējušies par inovatīvu automašīnu uzticamību. Bet vai ir iemesls?
Pētījumi liecina, ka pašreizējie modeļi ir uzticamāki par iepriekšējiem modeļiem, un līdz ar elektrisko laikmetu uzticamībai vajadzētu pieaugt vēl vairāk.
Galvenās rūpes sagādā tehnoloģijas
Katru gadu amerikāņu datu analīzes, programmatūras un patērētāju aptaujāšanas kompānija "J.D. Power" publicē auto uzticamības reitingu. Tās datu analītiķi fiksē visas transportlīdzekļa problēmas, kas rodas pirmajos trīs ekspluatācijas gados: sākot ar nopietnu tehnisku ķibeli un beidzot ar nelielu multimediju sistēmas kļūmi, un rezultātā aprēķina kopējo zīmola rangu, balstoties uz problēmu skaitu uz 100 automašīnām.
Kopumā 2023. gada aptaujā piedalījās vairāk nekā 30 tūkstoši autoīpašnieku. Šogad nozares vidējais rādītājs ir 186 problēmas uz 100 automašīnām.
"J.D. Power" iedala zīmolus divās kategorijās: "premium" un masveida. Absolūti labāko rezultātu "premium" kategorijā uzrādīja "Lexus" ar reitingu 133. Masveida ražošanas spēkratu vidū trešo gadu pēc kārtas par uzticamāko atzīta "Kia", kuras reitings ir 152. Šis korejiešu zīmols kopvērtējumā bija trešais un pēc "Lexus" otrais bija "Genesis" – vēl viens korejiešu "premium" segmenta zīmols, kas izmanto tās pašas "Hyundai" un "Kia" grupas tehnoloģijas. Tās reitings ir 144.
"J.D. Power" secina, ka automašīnas kļūst uzticamākas, kaut arī tajās ir uzstādīts vairāk tehnoloģiju, un piedziņas sistēmas kļūst sarežģītākas stingrāku vides prasību dēļ. Datu analītikas aģentūra ievērojami paplašina ik pēc dažiem gadiem konstatēto problēmu loku, jo jaunām automašīnām tiek pievienots arvien vairāk funkciju.
Statistiski iepriekšējo desmitgažu modeļiem problēmu bija mazāk, bet tikai tāpēc, ka tiem nebija tādu īpašību un tehnoloģiju kā mūsdienu automobiļiem. Analītiķi atzīmē, ka galvenās bažas šodien sagādā nevis kompleksās piedziņas sistēmas, bet gan elektronika un multivide, piemēram, tālruņa pievienošana automašīnai, izmantojot "Apple CarPlay" vai "Android Auto" saskarni.
Progresīvākas tehnoloģijas palielina uzticamību
Tas nozīmē, ka, teiksim, mūsdienu 180 ZS 1,6 benzīna dzinējs ar vieglā hibrīda UMHEVX tehnoloģiju "Kia Sportage" modelī būs ne tikai jaudīgāks un ekonomiskāks, bet arī uzticamāks par tehnoloģiski vienkāršāku tāda paša tilpuma dzinēju, kas sasniedz 135 ZS un kas tika uzstādīts pirms 10 gadiem.
Un pašreizējais "Kia Ceed" ar viena litra trīs cilindru motoru, kas attīsta 100 ZS, būs izturīgāks nekā pirms 10 gadiem ražotais "Cee'd" ar tādu pašu jaudu 1,4 litru četru cilindru motoru. Korejiešiem ir ko likt galdā, jo viņi pirmie saviem auto piešķīra septiņu gadu garantiju.
"Es neteiktu, ka dzinēju tilpuma samazināšana un to jaudas palielināšana padara modernus dzinējus mazāk uzticamus. Galu galā arī tehnoloģijas pilnveidojas, parādās jauni metāla savienojumi. Dzinēju bloki tagad ir izgatavoti ne tikai no dzelzs, bet arī no citiem materiāliem, kas spēj izturēt daudz lielākas slodzes.
Līdz ar to mūsdienu komponenti var būt jutīgāki pret triecienu, taču, ja jauni dzinēji tiks pareizi darbināti un pārbaudīti normālos intervālos, tie kalpos ilgi. Agrāk tikai izcili dzinēji varēja sasniegt miljonu kilometru, citi vienkārši salūza," skaidro lietuviešu žurnālists Daiņus Leonavičs, kurš auto nozarē strādā jau vairāk nekā divus gadu desmitus.
Viņš papildina, ka mazas jaudas jaudīgi dzinēji ir jutīgāki, strādājot kritiskos darba režīmos, tāpēc jācenšas tos noturēt vidējos apgriezienos.
"Ja, piegādājot picas, mocīsiet mazu dzinēju, katru dienu to ieslēdzat un izslēdzat desmitiem reižu, braucat ar augstiem vai pārāk zemiem apgriezieniem, tā uzticamība cietīs lielas slodzes dēļ. Tomēr sev pazīstamo lokā neesmu redzējis, ka pēc 200 000 km atteiktu jauns un mazs dzinējs. Kamēr neredzēšu, kā viņi iziet no ierindas, nevaru teikt, ka tie būtu mazāk uzticami nekā vecās skolas motori," saka Leonavičs.
Problēmas steigas dēļ
Par to liecina arī "J.D. Power" publicētie rezultāti. Visproblemātiskākais trīsgadīgās automašīnās ir nevis spēka agregāti, bet gan multimediju un informācijas sistēmas. Multivide divkāršo automobiļa potenciālo problēmu skaitu.
Automobiļu īpašnieki visvairāk sūdzas par vadību ar balsi, "Apple CarPlay", "Android Auto" un "Bluetooth" savienojamību, skārienekrāna problēmām un novecojušām navigācijas sistēmām. Leonavičs to skaidro ar ražotāju pārlieku lielo steigu laist tirgū līdz galam nenoslīpētas sistēmas.
"Acīmredzams piemērs tam ir Volkswagen jaunā multimediju sistēma, kas parādījās "ID.3" un citos šīs saimes modeļos un kurai bija ļoti daudz problēmu. Tagad gandrīz visas tās vācieši atrisinājuši ar attālinātiem atjauninājumiem, taču tas neveicināja uzticamību lietotāju acīs. Joprojām dzirdu, cik tā multimediju sistēma ir slikta un ka tā nepienācīgi darbojas.
Baidos, ka ražotāji var kļūt nolaidīgi, jo pastāv iespēja automašīnas sistēmas atjaunināt attālināti: darīsim tā, kā sanāk, palaidīsim, un tad, kad būs problēmas, mēs tās novērsīsim un izsūtīsim atjauninājumu," saka žurnālists.
Rezultātā "Volkswagen" kopvērtējumā ierindojās 24. vietā no 31 novērtētā zīmola.
Elektriskā nākotne sola vēl lielāku uzticamību
Šobrīd visaugstāko uzticamības vērtējumu saņem ar iekšdedzes dzinēju darbinātie automobiļi, taču tendence pamazām pagriežas par labu elektromobiļiem. "J.D. Power" šogad pirmo reizi novērtēja "Tesla", piešķirot tai reitingu 242 (problēmu skaits uz 100 automašīnām).
Diemžēl amerikāņu elektromobiļu ražotājs aģentūrai neļāva piekļūt īpašnieku informācijai, tāpēc "Tesla" netika iekļauta kopvērtējumā. Tomēr, balstoties uz savāktajiem punktiem, tas būtu ierindots 29. vietā no 32 ražotājiem.
Neskatoties uz to, ka "Tesla" ir tālu no labākā rezultāta, joprojām jaunais autoražotājs "Tesla" par neapmierinošu montāžas kvalitāti guva visvairāk mīnusa punktu, un elektropiedziņai tās specifikas dēļ nākotnē vajadzētu ievērojami pazemināt autorūpniecības problēmu kopvērtējumu, liecina "J.D. Power" aprēķini.
"Es domāju, ka elektromobiļi kopumā ir uzticamāki, jo tiem ir mazāk kustīgo detaļu. Tiem nav ne siksnu, ne siksnas spriegotāju, ne degvielas iesmidzināšanas sistēmu, ne izplūdes sistēmu ar kvēpu filtru UDPFX, ne lambda zonžu, ne sajūga, ne arī pārnesumkārbas. Un, ja tādu nav, tad nav kam salūzt, skaidro elektromobilitātes eksperts Daiņus Jakss.
Elektromobiļa tehniskā konstrukcija ir daudz vienkāršāka. Elektromotoram ir tikai viena kustīgā daļa un to darbina vadi no akumulatora.
Vienīgās tehniskās kļūmes, kas elektromobiļiem ir kopējas ar iekšdedzes dzinēju automobiļiem, ir balstiekārta un bremžu sistēma. Elektromobiļi ir smagāki nekā benzīna vai dīzeļa spēkrati, tāpēc dažu modeļu šasijas rezultātā var būt kaprīzākas.
Taču vairāk tas attiecas uz elektromobiļiem, kas būvēti uz iekšdedzes dzinējiem paredzētām platformām. Lielākā daļa ražotāju tagad izstrādā platformas, kas īpaši pielāgotas elektriskajai piedziņai. Piemēram, "Kia EV6" ir būvēts uz "EcGMP" platformas, kas veidota tā, lai izturētu liela akumulatoru bloka svaru, kas ļauj ar pilnu uzlādi nobraukt vairāk nekā 500 km.
Jakss uzskata, ka elektromobiļiem īpašu problēmu nav. Vienīgās sastāvdaļas, kas ilgtermiņā var radīt bažas, ir baterijas un elektronika. Tomēr Eiropas Savienība noteica ražotājiem par pienākumu piemērot astoņu gadu un 160 tūkstošu kilometru garantiju akumulatoru komplektam.
